“…ar jauniem un inovatīvajiem produktiem EIS katalogā iekļūt nav iespējams līdz brīdim, kad šīs produkts būs pieprasīts valsts sektorā.”
“Esat ievērojuši, ka jaunieši komunicē? Viņi nezvana. Viņi sarakstās – čats, sms, sociālie tīkli, e-pasts.”
Mēs, valsts līmenī, strauji attīstamies digitalizācijas jomā. Protams viens no iemesliem ir strauja tehnoloģiju attīstība un otrs – pieprasījums tirgū pēc operatīvās un kvalitatīvās komunikācijas.
Ir izveidoti un attīstās vairāki portāli, e-pakalpojumi, kurus mēs lietojam regulāri un kuri ļoti palīdz operativi risināt dažādus jautājumus – Latvija.lv, CSDD e-pakalpojumi , e-paraksts, e-klase….
Taču mēs gribētu pieverst uzmanību Elektronisko iepirkumu sistēmai, kuru valsts un pašvaldību iestādes ir sākuši izmantot iepirkumu sludināšanai. Mums, kā pakalpojuma sniedzējam, tas ļoti atviegloja piedāvājumu sagatavošanas un iesniegšanas procesu un pieļaujam, ka arī valsts iestādēs EIS ieviešana palīdzēja optimizēt iepirkumu komisiju darbu. Tiesa gan, EIS ir ļoti sarežģīta struktūra un jaunreģistrētajiem lietotājiem viegli ar to neiet. EIS - pakalpojumu katalogam – doma ir ļoti laba, bet diemžēl ar jauniem un inovatīvajiem produktiem tajā iekļūt nav iespējams līdz brīdim, kad šīs produkts būs pieprasīts valsts sektorā. Sanāk apburtais loks!
Valsts un pašvaldību pārvaldē ir novērota tendence uz centralizāciju. Šeit ir svarīgi neaizmirst par tās mērķi, jo tai ir jēga, ja visu šo saimniecību pārvalda arī centralizēti. Prētējā gadījumā mākslīgi notiek konkurences samazināšana un vairs nevar runāt par jaunu pakalpojumu attīstību.
Jauni produkti, jaunās idejas …. Tā ir mūsu jaunā paaudze, kura šobrīd mācās skolās, bet jau drīz kļūs par pilnvērtīgajiem sabiedrības dalībniekiem. Viņi kļūs par valsts pārvaldes klientiem un iedzīvotājiem, kuri būs šo pakalpojumu lietotāji.
Esat ievērojuši, ka jaunieši komunicē? Viņi nezvana. Viņi sarakstās – čats, sms, sociālie tīkli, e-pasts.
Mūsuprāt, valsts un pašvaldības komunikācijai ir jākļūst daudz vieglākai, ātrākai un pieejamākai iedzīvotajiem un uzņēmējiem. Tikai tad mums parādīsies vēlme aktīvi izteikt savas domas un viedokli, kad mēs zināsim, ka nevajadzēs braukt klātienē, lai iesniegtu čupu ar dokumentiem viena zīmoga dēļ vai gaidīt atbildi no valsts iestādes nedēļām ilgi.
Kāpēc pirms noteikumu vai likuma pieņemšanas neizveidot operatīvo iedzīvotāju aptauju ar balsošanas sistēmu par konkrēto jautājumu? Iespējams, apjautas rezultātā taps pavisam cits šī jautājuma risinājums ….
Jo draudzīgākā un atvērtākā būs valsts pārvaldes komunikācija ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, jo vieglāka un vēl straujāka būs valsts attīstība. Mūsu jaunieši ar inovatīvo domāšanu nemeklēs labākas “zemes”, bet paliks mājās un realizēs savus sapņus šeit!
ANŽELIKA ČIĻIMOVA, CSC Telecom valsts un pašvaldību sektora vadītāja
“Digitalizēti un moderni valsts un pašvaldību komunikāciju procesi” 30.04.2019.